Laika ziņas

Būs saulains, mainīgs mākoņu daudzums. Vakarā pēkšņa lietus šalts. Naktī orkāns.

Rīt pasaule būs cita.

bedre

Sapratu, ka blogā pozitīvais rakstās grūtāk kā negatīvais. Kāpēc? Jo pozitīvo gribas paturēt sev, bet ar negatīvo var gāzt pa sienām, ka ķieģeļi drūp, ha.

Tad nu šodien gadījās būt pie diviem večiem ciemos:

Pirmais uzņēmējs ar pieredzi, reiz ar miljoniem operējis un arī tagad nav tos pazaudējis, bet ieguldījis iespaidīgos īpašumos. Viņa sāpe - valsts. "Manam paziņam bija labs metālu bizness, vēl nupat Ventspilī. Vienā dienā ieradās dāņi un pateica, ka viņi pērk. Iebilst nevarēja, mazi bērni un sieva taču. Pārdod ar labu šodien vai atdod rīt - tāds bija piedāvājums." Rezultātā pats atradis mierīgu viesu mājas biznesu, Rīgas uzņēmējdarbības vidi pametis.

Otrais onka ar motoru galvas vietā. No kāpurķēžnieka gateri uztaisījis, pats sev ražo elektrību un, ja gribētu, vēl kaimņus ar elektību varētu apgādāt. Viņa sāpe - valsts un tās uzņēmums Latvenergo. "Man jau jauda liela, pats nespēju patērēt, bet Latvenergo neņem - vajag speciālus ģeneratorus no noteiktas firmas, vējdzirnavu spārnus no otras firmas, bet man jau viss paša taistīts. Muļķības kaut kādas. Viņi nav ieinteresēti, ka katra mājsaimniecība pati elektrību režotu." (aptuvenās vējdzirnavu izmaksas - līdz 3000Ls un par elektrības reķiniem var aizmirst līdz mūža galam)

akmens plaukstā (p 1) - no "identitātes apokalipses"

Staigāju nolaistu galvu, acis ieurbtas dubļu klātajā asfaltā, meklējot dzīvības pazīmes. Zeme ir mirusi, pēdējās dvēseles redzētas staigājam pa Sibīrijas taigām. Tā runā balsis murgos.

Tagad tur traucas vien vilciena sastāvs Maskava-Vladivastoka, kaucot kā aizšauts vilku bars. Vilki? Bļeģ, to skatiens šodien būtu smaids manām putekļu pilnajām acīm. Vilcienā visi miruši, un vienīgi mašīnista spoks ložu caurumu līdzīgajiem acu dobumiem veras pa visiem vilciena logiem vienlaicīgi. Bet lokomatīve, raujot līdzi vagonu simtus, traucas ar savu sēro un caururbjošo skaņu pa blokmāju, izdegušu sādžu un kroplu mežu klāto Sībīrijas zemi. Šķiet, tā sagrābj un aizved pēdējo ilūziju par dzīvību.

Mani mazie Talsi kļuvuši melni un nepārvarami mīnu lauki. Spējš vējš iesit puvušas rāmas smaku no reiz jau tā netīrā ezera gultnes. Deviņi pakalni..nospļauties, šī vieta iznīka ātrāk par vakuma pilno klusumu starp sekunžu rādītāja skaļajiem klikšķiem. Pulkstenis ar sen nav redzēts, vien attāla ilūzija par laiku, ko tagad nemaz neskaitu. Vien rēķinu laiku starp vienu acis saistošu objektu un nākamo. Ko redzēt jau nemaz nav - vieta, kurā uzaugu, šajā visaptverošajā melnumā nav izšķirama.

Krāsa un sāpes tagad tiek uztvertas vienādi, atzīšos - nav vairs ne viena, ne otra. Ir tikai raupjas un asas sajūtas. Ar aprupušo pirkstu ādu satveru akmeni. Mikls un dubļains. Saltajā vējā asi škautnanais iezis apžūst, un, viļājot pirkstos, to klājošā pelēkā smilts izbirst starp pirkstiem atpakaļ dubļos. Aizveru tos kulakā un cieši saspiežu, ļaujot akmenim iegriezties rokā.

Īss metiens un izšķīst pēdējā rūts. Varbūt pavisam pēdējā.

Vakariņas

Jāatzīst, ka ziemeļbriežu gaļas konservus Lapzemē nopirku jau 2007. gada pavasarī, bet līdz šim nevienam nebija ienācis prātā tos atvērt. Tā kā termiņš ir šī gada beigas, tad vienā jaukā dienā ar tēti izdomājām nomēģināt.

Secinājumi - visi gaļas konservi (cik nu gadījies ēst) garšo vienādi.

Paldies par uzmanību :)

Krustceles

Ja nav no kā izvēlēties, ir škrobīgi, bet, ja piedāvājumu par daudz, ir pat škrobīgāk. To laikam sauc par izlaidību :)

Smarža

Ir tā saldi vilinošā smarža, kas izsauc iekšēju vibrāciju, tādu kā smeldzi, skumjas un kaut ko patīkamu vienlaicīgi. Kā atverot skolas laika atmiņu kladi vai ieejot omītes istabā, kur joprojām stāv viņas lietas.
Pārskatīju bloga ierakstus, te pat nav ko pārskatīt..acīmredzami esmu ienācis tikai melnajos momentos. Iegāju arī citu publiskotajās domu pasaulēs, ierakos pāris interneta piedāvātajos informācijas avotos un pārņēma smeldzīgā smarža, kas tomēr liek pasmaidīt par to, cik viss ir paredzams, cik viss ir vienkāršs un tai pat laikā nemaināms. Visi sapņo, bet spilgtāk acīs iekrīt tie, kas atkal un atkal cenšas neatkārtot reiz pieļautas kļūdas. Kā es pats.

Šovakar bija interesanta skype saruna ar reiz labu draugu, meiteni, kas gadiem ilgi un joprojām ir uzticīga savam vienīgajam, kurš viņu čakarē kopš zinu viņus. Ir mainījies daudz, bet ne viņas uzticība savam izredzētajam un viņa klasiski nodevīgā daba. Stulbi. Bet ne tajā ir sāls. Pēc ilga laika, šķiet, pat diviem vai trim gadiem mūsu saruna bija precīzi tāda pati, kāda tā bija toreiz. Iemesls - kaut manā dzīvē mainījies ir tik daudz, es par to nerunāju. Nerunāju toreiz un nerunāju tagad. Šķiet viņa tāpat zina, kā man iet, no vadlīnijām, kuras pametu. Tik pats konstatēju, ka ne viņai, ne arī kādam citam spēju pateikt vairāk, kā manis paša novilktā robeža atļauj.

Šī atklāsme pašam vēl vairāk norāda, ka laikam pietiks, pietiks meklēt to otru ar kuru dalīties, ja nemaz to neprotu darīt un attiecīgi neko nesaņemu pretī. Vismaz ne pietiekami.

Ar nepacietību gaidu aprīļa beigas. Uz brīdi gribu aizmukt no šejienes sajūtām, šīs skumji smeldzīgās smaržas, un domāju, ka tas varētu izdoties, klīstot pa citu valsti, kur ik diena varētu būt pārbaudījums gan garīgajai, gan fiziskajai varēšanai. Klīšana pa ceļu novērš domas un izvirza citas prioritātes. Tas ir pārbaudīts un jāpārbauda vēl.

Šahs un mats divās minūtēs

šīsdienas plāna punkti:

1)kkad naktī google!!! uzzināju, ka kāda precas (patiess prieks)

2)aizgulējos, bet bērnudārzā laiku skaita citādi un audzinātāja pieņēma manu atvainošanos, to pat īsti neņemot vērā

3)nezinot iesēdos novada priekšnieka krēslā teju blakus zemkopības ministram Dūklavam - smaids, pāris bildes un devos mājup

4)Jūrmalā vēroju villas - es tā negribētu, bezgaumīgi kkā. gribu māju mežā.

5)sēdēju starp Dienas mediju pārstāvi un Dienas tā saucamās izmeklēšanas nodaļa inspektoru un domāju, kad man īsti sūtīt cv, lai neko nenokavētu un nepārsteigtos

6)trīs karsti balzāmi, krieviska sabiedrība un kā final dziesma koncertā tiek piesaukta "I'm looking at you through the glass" .. kolosāli izpildīta

7)māju apsēduši vācieši un aizdzērušies filozofijas doktori - glāze tīra šņabja un eju uz savu pasauli.

8)drukāju šo ierakstu un dzirdu caur istabām, ka kāds piesaka šahu un matu. arlabunakti

Nu patīk robotfilmas!

Vieglaakais veids kā aizmukt no realitaates ir iegrimt interneta bezgaliigajaa pasaulee, palasiit kaadu graamatu, izveedinaat galvu aarpus maajas vai piesleegt smadzenes tv ekraanam.
1)netu, par spiiti ceriibaam, taa arii neizdevaas uztvert no "latvijas valsts policija", kaa tas viegli notika liidz shim.
2)palasiiju niichi, par smagu, uzdzina tikai papildus smagumu, nafig man tagad.
3)negribeeju nekur iet, nevienam zvaniit un vispaar bija veels.
4)tv man nav, bet kompii atradu sen veidotu mapiiti ar kkad savilktaam filmaam...neviens no nosaukumiem neko neizteica, izveeleejos uz dullo - Surrogates.

Ha, par ko filma...buutiibaa komerciaals projekts ar specefektiem un fantastikas piesitienu, bet sizhetiski - par aizbeegshanu no realitaates, mukshanu no sevis.

Filmaa Bruuss Villiss, visi citi man nepaziistami. Surrogates uzbuuveetaas pasaules ideja atgaadinaaja kko starp I Robot, Gamer, A.I. un Bicentennial Man. Ideja vienkārsa - cilveekiem apnicis buut pashiem, ciiniities ar dziives probleemaam un kompleksiem, taa vietaa vinji attaalinaati vada skaistus robotus un caur tiem izdziivo savu dziivi. Ideaalo pasauli shis tas satricina un.. skatieties pashi.

Filmas morāle: Labak būt pasam ar savam probleemam, kompleksiem, truukumiem, nekaa uzlikt masku un dziivi nemaz neizdziivot.

P.S. tas straadaa pie nosaciijuma, ka cilveekiem nav tikai truukumi
P.S.S. uz kaadu laiku piesakos pie shaada robota

XV

Nedaudz dīvaini apzināties, ka pēc kāda laika būšu tikai skaitlis.

zvani zvana

For Whom The Bell Tolls - Metallica Moscow '91



"As a part of the Monsters of Rock tour, Metallica performs a free concert in Moscow at the Tushino Airfield, before a crowd estimated between 750,000 and 1.6 million people. Legend has it that the the President of the Soviet Union Mikhail Gorbachev personally invited the band to play at the concert.

The concert features also AC/DC and Pantera. More than 1,000 militiamen are on guard around the stage, and more are hidden in trucks parked further away. Their violent methods of controlling crowds leave 53 people injured."

Different kinds of idiots

What kind of idiot are you? - I don't know, what kinds are there?

/Johnny Bravo/

Chatroulette - WTF

šitamais būs par chatroulette.com

mm, pat nezinu, ko rakstīt, pēc Stendzinieka izsmējīgā komenta, ka chatroulette ir iemesls, lai pāris stundas pazviegtu par citiem (nekādā veidā nav domāts negatīvi), es tieši šādi šo portālu izmantoju. Protams, nenovēršami pieļaujot, ka kāds kkur pasaulē ierēc arī par mani... lai nu kā biedējošs projekts. Vismaz mani ilgstoši nesaista un morāli nespēju to izturēt :) Bet noteikti sociāli jaunākais un spilgtākais instruments mūsdienu pasaulē kopš twitter, no kura pāris mēnešu laikā esmu kļuvis atkarīgs (lai gan reģistrējos jau turpat divus gadus atpakaļ (laikam) ).

interesants pētījums par chatroulette:

chat roulette from Casey Neistat on Vimeo.

Movies Addic

Latvijas top fotogrāfs (ne top kvalitātes un sasniegumu ziņā, bet noteikti labā PR un paša prasmīgi izveidotās popularitātes dēļ) Andrejs Zavadskis nupat publicēja interesantu īsfilmiņu, ar kuru vēlos padalīties. Filma par foto, skriešanu un likteni. Bet tas pat nav svarīgi - mani fascinē metode, kādā filma tapusi. Patīk izteiksmes veids un ģenialitāte.



Papildus pieliku vēl divus klipus, jo tos man atmiņā atsauca šī "Foto" filma.

Pirmais no tiem ir momentu mikslis no manas līdz šim mīļākās Holivudas filmas "Sin City" (salīdzinu tikai ar masu produkcijas filmām). + fonā kolāžas salicējs ielicis A Perfect Circle. Ideāli.



Otrais, ne mazāk sirreāls kā pirmie divi, ņemts no manā skatījumā visu laiku labākās animācijas "Animatrix". To pat grūti nosaukt par vienu animāciju. Pēc filmas "Matrix" iznākšanas sākās projekts pie "Animatrix", kura ietvaros visdažādākās pasaules animācijas studijas strādāja atsevišķi katra savā veidā un stilā ilustrējot Matrixā paustās idejas brīvā intreretācijā. Vēlāk tās apvienoja, radot kopēju animācijas filmu "Animatrix". P.S. Jau reiz esmu pieminējis Animatrix citos ieraxtos, zinu, ka pieminēšu vēl..



Protams, iesaku noskatīties filmu pilnās versijas =)

Popart style

Galīgi iepatikās viģiks - mūzika tāda chill aut instrumentāla, bet pats video sižets nedaudz atsauc atminjaa vecās labās datorspēles no bērnu dienām - nu tos ar pieslēdzamajām pultīm un dzeltenajām kasetēm.

Röyksopp - Happy Up Here

Happy Up Here from Röyksopp on Vimeo.

Zemnieki ieņem Rīgu (03.02.2009.)

Latvijas zemnieki cenšas pievērst Saeimas uzmanību uz sabrukuma sliekšņa esošajai piensaimniecības nozarei ar protestiem un satiksmes blokādi


Pirmie pulcējās jau 6os no rīta pie Zemkopības ministrijas. Pērējie pa pagastiem, reģioniem vai kooperatīviem tikās visapkārt Rīgai, lai dotos uz galvaspilsētas ielām vai apvedceļu

Pamazām visdrošākā - Vidzemes - zemnieku kolonna dodas Rīgā par spīti policijas brīdinājumiem

Zārks piensaimniecībai kollonnas priekšā

Nepatīkams pārsteigums gaidīja pie VEF - policija un blokāde smagajam transportam





Tālāk līdz ministru kabinetam nonāca vien vieglās automašīnas un zārks
Attēli izmantojami tikai atsaucoties uz šo saiti. Foto: Andris Kārkluvalks