Dejotāji tumsā

Parasta darbadiena. Lasu par simtgadnieku Robertu Vaisu un austiņās skan 'Dancer In The Dark' skaņu celiņš. Pienākot 'I've Seen It All', caur ķermeni izskrien skudriņas un pazūd apkārtnes realitāte. Uz brīdi, bet spēcīgi - tik ļoti, ka lika aizdomāties par to, kas esam mēs un es te, kur esmu. Interesanti, ko var paveikt labi uzrakstīts gabals.

Kulta filma-N006: 'Begotten'

Šīs 1990. gadā uzņemtās kulta šausmenes vizuālie 'efekti' pirmajā brīdī liek domāt, ka tā ir uzņemta uz filmas, kura pēcāk mazgāta kādā šķīdumā. Tomēr tas ir tikai viens no savdabīgajiem izteiksmes līdzekļiem, kas palīdzējis tai iegūt kulta produkta statusu.

'Begotten' ir piepildīta ar simboliem, ar kuriem patlaban ir pilnas arī dažādas mūsdienu šausmu filmas un metālistu mūzikas videoklipi. Ja var ticēt šīs filmas dievinātājiem, tā ir pirmā, kurā nepastāv tekstuāli dialogi, bet to vietā filmas sižetu "stāsta" raupjā un vizuāli melnbaltā valodā izpaustas nepārtrauktas sāpes.

Visa filma emocionāli ir ārprātīgas acīmredzamas ciešanas, kuras (kā izrādās) attēlo pasaules radīšanu caur dievu dzemdēšanu, izvarošanu un brutālu nogalināšanu. Līdz pat sižeta izlasīšanai tikai pēc filmas noskatīšanās gan neko no tā neuztvēru. Tā arī bijusi mana kļūda, jo sižeta izlasīšana ir obligāta tās uztveršanas sastāvdaļa.

Interesanti, ka šausmenes veidotāji esot minējuši, ka filma neizdzēšami paliks atmiņā katram, kas to ir redzējis. Kaut kādā savdabīgā veidā tā arī varētu būt - tik daudz mēma un melnbalta vājprāta, kas izpildīts teju vai ar butoh dejas stilistiku vēl nekad iepriekš nebija redzēts.

Kulta filma-N005: 'Baise Moi'

Nežēlīgs, vardarbības un bezjēdzīga ļaunuma piesātināts darbs, kura kulta filmas statusu man neizdevās saprast. 2000. gada filma savulaik nodēvēta par franču jaunā reālisma vilņa aizsācēju, tomēr saprotamāka ir tās nokļūšana "filmas, kas šokēja pasauli" sarakstā.


Ļaunuma bezjēdzība ir jau sen apspēlēts temats visdažādākajās filmās, bet sižeta attīstība, kurā divi varoņi (šoreiz varones) dodas ceļā, jo dzīvei, kāda tā ir, vairs nav jēgas, ir redzēta gan 1988. gada filmā "Hawks" (kura manā atmiņā iesēdusies kā kas ļoti labs), gan esot veiksmīgi atkārtota salīdzinoši ne tik senajā "The Bucket List" (neesmu vēl redzējis, bet lasīju slavinošas recenzijas).

Iespējams, franču kino neko tamlīdzīgu vēl nebija pieredzējis, tostarp līdz šim nebija uzsvērta sociālo slāņu dažādība, pieaugošā vardarbība un noziedzība, bet tā nespēja līdz galam pārsteigt. Toties pārsteidza amatieriskā filmēšanas metode.

Un tomēr, lai gan nesaprotu filmas kulta statusu, tā ir atmiņā paliekoša tieši brutalitātes dēļ, kas robežojas ar reālu noziegumu filmēšanu. Ne velti tās nosaukums latviski ir "Izdrāz mani".

Kulta filma-N004: 'Bad Taste'

Šausmu filmas nosaukums izsaka visu – šķīstošas smadzenes, asiņu šļakstīšanos, muļķīgas frāzes un vēl muļķīgākas to pavadošās grimases, citplanētiešus ar milzīgiem dibeniem un nāsīm, māju-kosmosa kuģi un galveno citplanētiešu apkarotāju, kurš visas filmas laikā savas smadzenes papildina ar citplanētiešu smadzeņu daļiņām, gluži vienkārši attaisot savu galvaskausu.

Tomēr šī pilnīgi muļķīgā laiku izniekotāja neesot tik liels mēsls, par kādu es to uzskatu, liecina pat nevērīga ielūkošanās vikipēdijā. 1987. gadā tas bijis īsts Jaunzēlandes kino šedevrs, kas ļoti labi iederējies kopējā sliktās gaumes komēdijšausmenīšu vidū.

Un tādu neesot bijis maz, par ko liecina arī pārējās šajā laikā uzņemtās „Bad Taste” režisora Pītera Džeksona filmas. Tā paša Džeksona, kuru mēs pazīstam pēc „Gredzenu pavēlnieka” un „Hobita” ekranizācijas...

Visu cieņu arī par to, ka šo asiņaino mēslu ar visiem it kā ģeniālajiem specefektiem Džeksons filmējis, būdams jaunāks par mani.