Par draugiem, bez el-vē

Ar sāpošām kājām, nedaudz stīvu kaklu, bet smaidīgs šodien piesēdos pie referanduma rezultātu ķidāšanas pa novadiem..darbs prasa savu. Kājas atsakās mani pacelt virs zemes augstāk par pieciem centimetriem, bet es jau tur esmu pacēlies.

Skatos excel tabulās un smaidu par Māri un Agu, par Strodu un Ģēģeri, par Eviju un viņas divām slapjajām žurkām, par Baibu, Elīnu un izlīšanu līdz pakāpei, kad kurpes labāk nest rokās, par Aigaru un viņa "karoče", par Andu un manu individuālo šokolādes kūku, par Birgeru un Rammstein, par Leldi un viņas jauno punu, par Edgaru un viņa Klusā centra biroju, par Martu un viņas gaidāmajām kāzām, par Podnieci un viņas smaidu no serbijas, par Lauru, Rēzekni un krustvārdu mīklām, par Ati, Ināru un Dzērvi un viņu aizkulišu piezīmēm un melno humoru, par Klāvu un viņa "smile and wave", par visiem kas manus vaigu muskuļus tur spriedzē :)

fak, cik labs nobeigums nedēļai, kas sākās ar vilšanos sevī! Bet, šķiet, būšu atpelnījis cieņu savās acīs. =D Noguris, bet tāda ir pazaudēta laika cena.

viva la salsa

Negulētā nakts bija tas kas vajadzīgs - esmu spirgtāks par aukstā vīna litriem, kas lija nakts garumā. Tagad domāju, vai zvanīt kritušajiem, lai mostas.. :)

Man klusumu

Tādu dienu dēļ kā šī, pašnāvība šķiet asprātīga izklaide - ja iedvesma atļauj, var pat pielietot radošu izdomu aiziešanai. Reiz Rīgas Laikā lasīju "Kas ir dzīve? Tā ir cīņa starp esību un nebūtību. Un dzīve ne ar ko neatšķiras no nāves - tas ir process. Kas ir nāve? Nezinu. Tā ir cīņa starp esamību un nebūtību. Man nāve ir miers."(1)Es gāju otrajā klasē, kad to pirmoreiz izlasīju, un atzīšos, ka ne reizi vien esmu stāvējis uz balkona malas un skatījies uz betonu tur lejā ar domu: "Tas taču būs ātri un skaisti." Vēl ne reizi vien esmu pārlasījis minēto citātu, ikreiz saprotot to citādi, bet tuvi.

Pirms pusstundas sēdējām ar Jāni Dziesmusvētku parkā un vērojām kā pīles tumsā sapeldējušas apkārt diedelēt cigarešu končikus. Jānim esot problēmas..neko nedzirdēju. Šodien man ir vienalga, šodiena ir diena, kādās, reiz mazāks būdams, stāvēju uz balkona. Nekad ne priekš kāda cita, bet sev.

Šādās dienās ap sevi sadzenu biezu pāļu žogu, kuram ne apiet, ne pārlekt, ne pa apakšu iespraukties. Tajā labprāt esmu viens, jo viens mēs esam ikkatrs vienmēr, tikai par katru cenu mākslīgi gribam piesaistīt arī citus, ko nu man darīt neļauj žogs. Un labi ka tā, jo pietiekami labs es neesmu pat sev. Šodien iegriezu sevī tik dziļi, ka vēl vismaz gadu nevarēšu smieties aiz sāpēm. Bet labi, ka pāļi. Kliedzienu nedzirdēja tālāk kā blakus esošie. Bet blakus, ak jā - tukši norakstītie plasmasas krēsli.

Iegriezu un smējos - tāda brīvības sajūta, saplūstot asarām ar smiekliem, sāpēm ar klusumu apkārt un man ar nazi. Bet dienām kā šodiena tas piederas. Dienām kā šodienām piederas viss, ko var izkliegt. Un šodien kliedzu uz sevi. Klusumā. Jo gan nāve, gan dzīve ir miers un cīņa.. Man der.


(1. - http://www.rigaslaiks.lv/Read.aspx?year=1994&month=5&page=26)

Laikapstākļi

Ienīstu ...no sirds. karstu laiku un bezgaisu. labi, ka ir negaiss, kas to aizskalo nebūtībā.

..un krāsas dabā citas. vecās - rensteles mēslos.

..un smaržas gaisā. tabakas dūmu piesmēķētajā krogus telpā ienes lapu smaržu.

divas pasaules

Cik interesanti bet mulsinoši vienlaicīgi dažkārt redzēt, ka cilvēki, ar ko runāju, vai nu hroniski nesaprot, ko saku vai to ignorē un atbild/runā pavisam kaut ko citu. Gribas atkārtot jautājumu, bet iekšējā sajūta saka, ka tas laikam nebūtu pieklājīgi.

Darba specifika gan ir pieradinājusi, ka atsevišķās amata kategorijās cilvēki citādi pat nerunā, bet kad tas nonāk līdz personīgam līmenim, sajūta, ka runāju ar televizoru.

Awesome...?

Esmu pozitīvs, atvērts, izpalīdzīgs, es esmu "pareizi domājošs" un brīvs savos uzskatos, es esmu neierobežojošs un iedvesmojošs, esmu asprātīgs, gudrs, tiešs un vienkāršs, esmu lielisks sarunu biedrs un empātisks. Esmu pat atrodams ailītē pie "desmit iedvesmojošākie cilvēki tavā dzīvē". Tas viss vienas nedēļas laikā no visdažādākajiem cilvēkiem visdažādākajās vidēs. Paldies. Šķiet nebiju saticis tik daudz draugu un paziņu vienas nedēļas laikā.

Tikai...kāpēc tagad?