Ar sāpošām kājām, nedaudz stīvu kaklu, bet smaidīgs šodien piesēdos pie referanduma rezultātu ķidāšanas pa novadiem..darbs prasa savu. Kājas atsakās mani pacelt virs zemes augstāk par pieciem centimetriem, bet es jau tur esmu pacēlies.
Skatos excel tabulās un smaidu par Māri un Agu, par Strodu un Ģēģeri, par Eviju un viņas divām slapjajām žurkām, par Baibu, Elīnu un izlīšanu līdz pakāpei, kad kurpes labāk nest rokās, par Aigaru un viņa "karoče", par Andu un manu individuālo šokolādes kūku, par Birgeru un Rammstein, par Leldi un viņas jauno punu, par Edgaru un viņa Klusā centra biroju, par Martu un viņas gaidāmajām kāzām, par Podnieci un viņas smaidu no serbijas, par Lauru, Rēzekni un krustvārdu mīklām, par Ati, Ināru un Dzērvi un viņu aizkulišu piezīmēm un melno humoru, par Klāvu un viņa "smile and wave", par visiem kas manus vaigu muskuļus tur spriedzē :)
fak, cik labs nobeigums nedēļai, kas sākās ar vilšanos sevī! Bet, šķiet, būšu atpelnījis cieņu savās acīs. =D Noguris, bet tāda ir pazaudēta laika cena.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru