Tev

Rakstu papīru sava likteņa veidošanai un aizdedzu svecīti par Tevi.

Es zinu, ka tu būtu tik ļoti priecājusies par mani. Pa brīdim jūtu, ka esi man blakus, manā vietā uztraucies par mani pat vairāk kā es pats, un vienmēr skaties, lai tikai tev apkārt esošajiem ir labi..kā jau tas vienmēr ir bijis. Kas pašai, tas jau atkal paliek otrajā plānā.

Tikai tagad redzu un spēju novērtēt, cik daudz Tu spēji izdarīt, citiem to pat nepamanot un nesakot. Šodien pa dienu atminējos žograušs', kādus vairs nekad neēdīšu, ..magoņmaizīts un drupačplātsmaiz. Pietrūkst Tava vienmēr karstā roka uz manas, kad gribas kādam pasūdzēties. Pietrūkst tava rosīšanās pa dārzu, kas tagad bez tevis ir tukšs. Pietrūkst uzgriezt telefonu, kura numurs vairs neeksistē. Tik daudz kā pietrūkst..

Paldies Tev!