Izmet kauliņus.. ej divus gājienus līdz nonāc zaļajā aplītī.. bet manas kārtis rāda ercena astotnieku kopā ar pīķa desmitnieku, tāpēc tagad tavs šaha zirdziņš var izlekt dubultu gājienu.. mana kārta griezt apli un, hop, tu lēnām un uzmanīgi izvelc koka klucīti no pašas Jenga torņa apakšas, apdzenu tavu zeltīto kauliņu pa klauna kāpnēm, bet tu neatpaliec, atminot pareizos vārdus Aliasa kartītē un jau atkal atgūstot savā īpašumā Monopola vērtīgāko zemes gabalu..
Acis zib, spēle izsauc traku siržu skrējienu pa lauciņiem, apejot un iemānot lamatās un brīžiem aiztraucot pa priekšu, tad atkal pārdomāti iepaliekot, bet ne brīdi nenolaižot skatienu no otra. Nav kur iespringt, šai spēlei nav uzvarētāja un laika limita. "Dīvaini," nodomāju un nodomā arī tu, bet spēlēs bez noteikumiem tikai paši esam gājienu limita noteicēji..
met! :)
