Sapratu, ka blogā pozitīvais rakstās grūtāk kā negatīvais. Kāpēc? Jo pozitīvo gribas paturēt sev, bet ar negatīvo var gāzt pa sienām, ka ķieģeļi drūp, ha.
Tad nu šodien gadījās būt pie diviem večiem ciemos:
Pirmais uzņēmējs ar pieredzi, reiz ar miljoniem operējis un arī tagad nav tos pazaudējis, bet ieguldījis iespaidīgos īpašumos. Viņa sāpe - valsts. "Manam paziņam bija labs metālu bizness, vēl nupat Ventspilī. Vienā dienā ieradās dāņi un pateica, ka viņi pērk. Iebilst nevarēja, mazi bērni un sieva taču. Pārdod ar labu šodien vai atdod rīt - tāds bija piedāvājums." Rezultātā pats atradis mierīgu viesu mājas biznesu, Rīgas uzņēmējdarbības vidi pametis.
Otrais onka ar motoru galvas vietā. No kāpurķēžnieka gateri uztaisījis, pats sev ražo elektrību un, ja gribētu, vēl kaimņus ar elektību varētu apgādāt. Viņa sāpe - valsts un tās uzņēmums Latvenergo. "Man jau jauda liela, pats nespēju patērēt, bet Latvenergo neņem - vajag speciālus ģeneratorus no noteiktas firmas, vējdzirnavu spārnus no otras firmas, bet man jau viss paša taistīts. Muļķības kaut kādas. Viņi nav ieinteresēti, ka katra mājsaimniecība pati elektrību režotu." (aptuvenās vējdzirnavu izmaksas - līdz 3000Ls un par elektrības reķiniem var aizmirst līdz mūža galam)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru